Vai es vai mani ģimenes locekļi var dabūt tārpus no mājdzīvnieka?

Noteikti tārpi spēj pāriet no dzīvniekiem uz cilvēkiem; šādiem tārpiem ir t.s. “zoonotiskais potenciāls”. Apaļtārps suņa cērme Toxocara canis, iespējams, ir pazīstamākais no tiem, un cilvēks var invadēties, norijot parazīta mikroskopiskās oliņas, kas nonāk mutē no piesārņotās augsnes. Vislielākais risks ir maziem bērniem. Veselībai kaitē cērmju kāpuri, kas no zarnu trakta dodas tālāk organismā. Tie var nonākt, piemēram, acīs, nodarot neatgriezenisku kaitējumu redzei. Tiek uzskatīts, ka kaķa cērme T.cati var radīt līdzīgus draudus. Cērmes ir vieni no izplatītākajiem parazītiem suņiem un kaķiem, un šie parazīti apdraud arī cilvēkus. Pieaugušas cērmes dzīvo un barojas tievajā zarnā. Cērmju mātīte spēj izdēt 200 000 oliņu dienā. Cērmju oliņas kopā ar izkārnījumiem nonāk ārējā vidē un 14 dienās kļūst spējīgas invadēt. Cērmju oliņas ir ļoti izturīgas pret ārējās vides ietekmi, un tās gadiem var saglabāt spēju invadēt. Suņi un kaķi invadējas ar cērmēm, norijot oliņas, vai kucēni un kaķēni iegūst cērmes jau ar mātes pienu (ar cērmju kāpuriem, kas dzīvnieka grūsnības laikā hormonu ietekmē aktivizējas). Cilvēks var invadēties ar cērmēm, norijot oliņas. No zarnu traktā nonākušajām oliņām attīstās cērmju kāpuri, kas caur zarnas sieniņu iekļūst asinsvados. Pēc tam tie ceļo uz aknām, plaušām un citiem orgāniem. Biežāk tie sastopami smadzenēs, muskuļos un acīs. Cilvēkiem izšķir trīs dažādas slimības formas: viscerālo, okulāro (var izraisīt aklumu) un jaukto formu. Cērmju invāzijas pazīmes ir vemšana, apetītes zudums, caureja, noguruma sajūta un ādas izsitumi. Šādas pazīmes var saglabāties visai ilgu laiku. Slimības smaguma pakāpe ir atkarīga no parazītu oliņu skaita un invadēta cilvēka organisma pretošanās spējām. Lielākajai daļai invadēto cilvēku tomēr neizveidojas smagas slimības pazīmes, un viņi var uzzināt par savu invāziju tikai nejauši. Noteikti jāpadomā par bērniem, kuri parasti cieši saskaras ar dzīvniekiem un kuru organismi ir uzņēmīgāki pret slimībām. Papildus cērmēm kaķiem un suņiem sastopami arī citi apaļtārpi, tāpat lenteņi. Suņa lentenis (Dipylidium caninum) ir viens no izplatītākajiem, un to veicina parazīta „palīgs” – tā starpsaimnieks blusa. Neraugoties uz nosaukumu, ar šo lenteni var inficēties gan suņi, gan kaķi. Suņa lenteni ir iespējams atpazīt pēc rīsu graudiņus atgādinošiem baltiem posmiem suņa vai kaķa izkārnījumos vai ķermeņa aizmugurējās daļas apmatojumā. Ar regulāru blusu iznīcināšanu un attārpošanu spējam ievērojami ierobežot šī parazīta izplatību. Tā kā šis lentenis ir bīstams arī cilvēkiem, tam nepieciešama īpaša uzmanība. Risku ir iespējams mazināt, regulāri dodot mājdzīvniekiem prettārpu līdzekļus, lai izvairītos no tālākas apkārtējās vides piesārņošanas. Suņa izkārnījumi vienmēr būtu jāsavāc un jāizmet. Šveicē veiktā pētījumā tika konstatēts, ka vairāk nekā 30 procenti suņu gada laikā izdalīja Toxocara canis oliņas. Tas nozīmē, ka trim suņiem no desmit gada laikā zarnu traktā bija atradusies cērmes Toxocara mātīte. Savukārt parazīta oliņas piesārņoja apkārtējo vidi, galvenokārt augsni. No tās var invadēties gan dzīvnieki, gan cilvēki.